Apkārt Alaukstam

    Vakar piedalījos tradicionālajā slēpojumā "Apkārt Alaukstam". Šis bija viens no grūtākajiem Alaukstiem manā mūža, kopā tie jau ir 14 slēpojumu, nākošgad būs jubilejas reize. Alauksta slēpojums ir neatņemama man sporta dzīves sastāvdaļa. Šajā slēpojumā es jau piedalos kopš sešu gadu vecuma. Tas ir slēpojums, kurā noteikti ir jāpiedalās un to es arī katru gadu daru.
   Kā jau biju iepriekš rakstījis startēju maratona 42 km distancē. Uz sacensībām ierados ap astoņiem no rīta un jau tad redzēju, ka organizatori bija labi pacentušies, lai izveidotu sacensību centru. Pēc numura izņemšanas un nelielas iesildīšanās devos uz startu. Bet kā tas diezgan bieži notiek startu atcēla par 15 minūtēm, iemeslu tam nezinu. Startā nostājos otrā koridora priekšgalā, bet priekš tik garas distances un tik neliela dalībnieku skaita (apmēram 250) nevajadzēja mēģināt tikt pēc iespējas tuvāk startam, jo visi startēja mierīgi un bez lielas drūzmas.

     Arī distances sākumā dalībnieki ātri izretojās un salīdzinot ar citiem slēpojumiem, bija patīkami slēpot, jo neviens nekāpa un nūjām un arī priekšā neviens netraucēja. Distanci uzsāku visai ātri. No kalniem jutu, ka slēpes slīd drusku lēnāk, nekā citiem, bet es to kompensēju ar ātrāku kalnu pievarēšanu, ko labāk nebūtu darījis. Pirmo spēku izsīkumu jutu ap 15 km, tad arī sāku nedaudz atpalikt no grupas ar ko slēpoju kopā. Pēc lielā kalna trase veda lejā  un arī tajā vietā slēpes slīdēja labāk, tāpēc varēja nedaudz atpūsties, un pirmā apļa beigās jau jutos labāk. Pirmo apli noslēpoju 1h un nepilnās 10 min. Otrajā aplī ar katru kilometru mans temps kritās un palēnām mani viens aiz otra apdzina citi slēpotāji. Lielais "plīsiens" uznāca ap 30-31 km, kad uz brīdi pat apstājos. Tad lēnā tempā aizslēpoju līdz ēšanas punktam, kur apēdu vairākus banānus un izdzēru enerģijas dzērienu. Pēc ēšanas punkta līdz finišam bija palikuši kādi 7 km. Pirmos 3-4km slēpoju visai lēni, bet tad iedarbojās banāni un enerģijas dzēriens, atguvu spēkus un varēju palielināt tempu. Pēdējos 3 km visu laiku sekoju pulkstenī, jo cerēju paslēpot zem 2,5 stundām. Tas arī izdevās kopējais laiks 2h29min25s, otrais aplis par apmēram min 10 lēnāks nekā pirmais,beigās 76. vieta. Visi rezultāti šeit.
    Vērtējot slēpojumu, tad varu teikt, ka organizatori bija krietni labāk pastrādājuši, nekā iepriekšējās reizes. Liela problēma vēl joprojām ir trases kvalitāte, tā gan īpaši nemainās. Pašam pietrūkst izturības, jo šogad esmu lielākais noslēpojis 33 km un to arī jutu, jo ap 30 km arī "noplīsu". Tagad plānā ir trešdien Priekuļu Loppeta pēdējā kārta, svētdien slēpojums Mazsalacā un pēc nedēļas Siguldas slēpojums. Pa vidu piedalīšos arī telpu orientēšanās. Ir doma arī pa LČ ziemas orientēšanos Daugavpilī, bet vēl līdz galam neesmu izdomājis vai braukšu.