svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Telpu orientēšanās

Pagājušo 3dien piedalījos RTU SP organizētajās telpu orientēšanās sacensībās Ķīpsalā. Tā kā Ķīpsala ir aptuveni 10 min skrējienā no manām kojām, tad izdomāju iesildoties aizskriet līdz hallei, nevis izmantot sabiedrisko transportu. Atšķirībā no pārējiem gadiem, šogad sacensību formāts bija savādāks. Bija jāveic divas distances un uzvarētāju noskaidroja abu distanču kopvērtējumā. Godīgi sakot man labāk patika iepriekšējo gadu formāts, proti, vispirms kvalifikācija un tad fināli ar kopēju startu - interesantāk.

1.distance
Kā pirmo distanci izvēlējos it kā vieglāko, lai gan tā pat bija smagi. Iesāku jau ar  kļūdu, jo nespēju atrast kartē startu un pirmo punktu (vienkārši karti biju sagriezis ar kājām gaisā, tā reizēm gadās). Tur palika pirmās sekundes. Otro un trešo paņēmu labi, jo priekšā skrēja vairāki skrējēji, kuri daļēji rādija ceļu. Pie 3. punkta apdzinu grupiņu un viens no grupas sāka sekot man. Uz piekto ieskrēju labirintā drusku pa ātru, kur atstāju nākošās sekundes. Interesanti, ka mans sekotājas ieskrēja tur pat, un pieļauju iespēju, ka viņš nesaprata, kur esam, jo līdzko apstājos apstājās arī viņš. Uz sesto punktu bija  divi varianti. Izvēlējos skriet pa pirmajām trepēm, jo tā likās vieglāk no orientēšanās viedokļa. Tālākie  punkti bija vienkārši, jo biju tiem skrējis iepriekš garām, tāpēc zināju, kur tie atrodas. Finišā laiks 6min un 46s. Tajā brīdī otrais rezultāts, beigās gan septītā vieta distancē. Kļūdās atstāju kādas 20-25 sekundes, bet pieļauju iespēju, ka arī pārējie kļūdījās, tā kā nevar spriest kā būtu ja būtu....

2.distance
Pēc pirmā skrējiena biju baigi saelpojies, tāpēc sāpēja kakls un bija nepatīkama spiedoša sajūta plaušās. Kā arī bija paliels nogurums, jo sen nebiju tik ātri skrējis. Pagāja pailgs laiks kamēr atkopos, lai būtu gatavs skriet otro distanci. Otrā distance solījās būt grūtāka, tāpēc pirms starta izdomāju, ka skriešu nedaudz lēnāk un prātīgāk. Atkal iesāku ar nelielu kļūdu, jo nepamānīju uz kurieni aizskrien pirms manis startējošais dalībnieks, lai vismaz aptuveni zinātu, kur ir pirmais punkts. Kā izrādījās tas bija ļoti vienkāršs, bet tā pat zaudēju jau 5 sekundes. 2. punkts no sākuma likās grūts, bet tad ieraudzīju, ka var apskriet apkārt un tā arī darīju. Skrienot uz otro jau jutu, ka kājas paliek "smagas". Tālāk trešo un ceturto paņēmu viegli. Vislielāko kļūdu distancē pieļāvu uz 5. punktu. Izdomāju, ka ātrāk būs skriet atpakaļ gar 9., 7. un 8. punktu, bet kļūdījos un skatotos splitus zaudēju tur gandrīz 40 sekundes. Lai gan daļēji biju ieguvējs, jo zināju kur ir gan 7., gan 8., gan arī 9. punkts. Visai viegli paņēmu arī sesto punktu un tad jau bija palikuši pēdējie, kuriem jau iepriekš biju skrējis vairākas reizes garām, tāpēc tie nesagādāja problēmas. Problēmas bija ar skriešana, jo bija pamatīgi noguris un nebija arī vairs ātruma. Finišēju ar rezultātu 9min un 7sekundes, kas tajā brīdi bija otrais laiks. Kļūdās atstāju tās pašas 35-40 sekundes, bet kļūdījās arī konkurenti...... Kopvērtējumā distancē dalīta sestā vieta ar vēl vienu OK Meridiāns pārstāvi Oskaru Renci. Pēc sava finiša uz doto brīdi biji kopvērtējuma līderis, un bija patīkami redzēt savu vārdu rezultātu saraksta pašā augšā :)

Ātrākie Studenti/V21
Protams ka nepaliku es tā saraksta pašā augšā, pamazām slīdēju uz leju, lai gan par laimi zemāk par 4. vietu nenoslīdēju. Priekšā palaidu trīs spēcīgus orientieristus: Anatoliju Tarasovu, Andri Jubeli un Renāru Rozi, par ko varu sevi uzslavēt. Jāsaka godīgi, ka tas bija man liels pārsteigums, ka noskrēju tik labi, jo skrējis es biju ļoti mazs, kur nu vēl sprintus vai kāpinājumus. Jāatzīst, ka telpu orientēšanās man ļoti veicas, jo diez vai šādā kompānijā parastajās sacensībās es ieskrietu labākajā četriniekā. 
Apbalvošanā tiku pie vērtīgām balvā. Varēšu apmeklēt klubu ČBK un pamācīties kādu svešvalodu, tikai nevaru izdomāt kuru. Vēl arī tiku pie vakariņām, jo skolu vērtējumā RTU būvnieki palika otrajā vietā, piekāpjoties tikai LU. Kā balvu saņēmām ļoti garšīgu picu.
krutākie RTU būvnieki :D
Paldies organizatoriem par labi noorganizētajām sacensībām, jo neskatoties uz lielo dalībnieku skaitu viss ritēja raiti un nenācās stāvēt rindās uz startu. Vienīgi varēja "labirintus" izveidot sarežģītākus, jo ātri vien tos apguvu un vairāk bija jāskrien uz atmiņu, nekā jāpēta karte kur jāskrien. Rezultātus un dažas bildes var atrast šeit.

Šodien biju uz OK Meridiāns futbola treniņu, jo drīz ir paredzēts orientieristu futbola turnīrs, kurā mēģināsim uzlabot pagājušā gada rezultātu. Ir doma savākt spēcīgāku komandu, un nedaudz arī saspēlēties pirms turnīra.

Šobrīd esmu uz neilgu laiku atpūtā no darba, tāpēc ceru vairāk paskriet, lai gan skolā ir iekrājušies parādi, tāpēc vairāk jāpievēršas būs mācībām. Pozitīvi ir tas ka tuvojas gada nogale, kas nozīmē, ka ar vien tuvāk ir ziema, jo baigi baigi gribu sniegu un slēpot.
Ok, tas šoreiz viss, jāiet gulēt :D

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Siguldas kalnu maratons 2011

Ja latviešiem ir teiciens: "Trīs lietas labas lietas", tad manā gadījumā ir: "Trīs lietas sliktas lietas", proti, trešo gadu startēju šajā skrējienā, un šogad bija viss neveiksmīgākais gads. Precīzu vietu pat neesmu skatījies, bet zinu, ka tālu no iepriekšējo gadu rezultātiem, bet nu par visu pēc kārtas.
Gatavošanās maratonam var teikt, ka nebija nemaz, paskrēju pāris treniņus, tāpēc bija skaidrs, ka viegli nebūs. Rīts iesākās ar "foršo" koju biedreņu durvju dauzīšanu (viņas ap 6 pārradās no pasākuma :D), un līdz ar to arī pāragru celšanos. Uz Siguldu biju sarunājis braukt ar čomu Jāni, kurš apsolīja aizvizināt, gan mani, gan arī manu riteni, bet viņš teica, ka nav vairāk viņam Volvo, bet esot jauna mašīna, nedaudz mazāka, bet kad es to ieraudzīju, nedomāju, ka tik maza :D....Bildē braucamais ar kuru braucām uz Siguldu trīs cilvēku un mana riteņa sastāva:
Ietilpīgs braucamais :D
Pagāja laiks kamēr iekārtojāmies braucamāj, tāpēc sanāca Siguldā ierasties nedaudz vēlāk, kā bija plānots. Pēc numura izņemšanas devos apskatīt starta kalnu, jo šogad starts bija citā vietā un krietni "jaudīgāks". Pirms starta kaut kā ilgi čamājos, tāpēc nesanāca pienācīgi izstaipīties, kas laikam bija par iemeslu krampjiem distances vidū. Nedaudz iesildoties jutos ļoti labi, tāpēc cerēju, ka arī distancē ies labi. Ejot uz startu papētīju pa kurieni būtu vieglāk pievarēt kalnu, bet nu to optimālāko variantu tā ari neatradu, paļāvos uz konkurentu izvēlētajiem ceļiem.
  
Skats no kalna augšas uz startu.



Lai gan startā nostājos pašā priekšā, sāku salīdzinoši mierīgi. Uzskrienot kalnā, sāku palielināt ātrumu, līdz ar to arī apskrēju vairākus konkurentus, bet tā bija kļūda, jo kaut kā sanāca saelpoties auksto gaisu un sāka sāpēt kakls. Jau pēc pāris km jutu, ka uzdotais temps ir par lielu, un tad jau bija skaidrs, ka beigās rezultāts nebūs tāds kādu es sev nospraudu pirms starta. Ik pa brīdim man garām paskrēja vairāki skrējēji. Pie vietas, kur atdalījās lielais aplis no mazā, man aiz muguras ieveidojās dažu skrējēju grupiņa, kura ilgu laiku turējās kopā. Biju jau iejuties grupas tempā, bet neilgi pirms dzeršanas punkta sāku jau iepalikt no grupas. Pēc dzeršanas punkta skrēju kopā ar diviem OK "Ozona" pārstāvjiem, kuri palēnām attālinājās. Tā ik pa laikam mani kāds turpināja atdzīt. To starpā arī orientieristi Didzis, Kristaps, Valters un Kalvis, kuri skrēja garo 55km distanci, kamēr es tikai 33km. Kādu laiku paskrēju ar viņiem kopā, bet drīz vien arī viņi aizmuka no manis. Pirmo 22 km apli pabeidzu nedaudz virs 2 stundām. Otrais aplis sākās ar lielām problēmām. Man sāka raut krampjus ikru muskuļos, kas neliecināja neko labu, jo man sacensībās labi ja reizes divas ir rāvuši krampji. Pirmajās trepēs tā sarāva, ka uz pāris minūtēm stāvēju un mocījos no sāpēm. Par laimi krampji visai ātri beidzās un varēju turpināt skriet. Tomēr spēka man bija pavisam maz. Vienu brīdi pat sagriezās "zvaigznītes". Bilde apliecina, ka es esmu OFF:
Kāds 26. km
Pēdējie 5-6 km vispār bija katastrofāli. Mani aizvien turpināja apdzīt skrējēji, kuri skrēja solīdā tempā, kamēr es tipināju vai gāju. Bet ne ko tur nespēji izdarīt , jo spēka man nebija un kājas arī vairs negribēja kustēties. Tādā garā nomocīju pēdējos kilometrus un finiša kalnu. Uzreiz pēc finiša devos ēst, jo tas bija vienīgais ko tajā brīdī gribēju darīt. Finišēju es pēc 3h 46min ar kapeikām. Par gandrīz stundu ilgāk nekā pirms gada. Jāatzīmē, gan ka trase šogad bija grūtāka. Pēc finiša pagāja kādas minūtes 40-50 kamēr "atjēdzos". Vairāk par rezultātiem un visu pārējo organizatoru mājas lapā Raid.lv.
Treniņu trūkums ir ļoti manāms, jo ar saskrietiem nepilniem 50 km mēnesī (precīzus ciparus nezinu) nepietiek, lai labi noskrietu šādu skrējienu. Jāmēģina būs vairāk paskriet, lai gan šobrīd skola ir lieta, kas mani uztrauc visvairāk. Tālākos plānos ir piedalīties Telpu orientēšanās sacensībās pēc pāris nedēļām Ķīpsala. Šogad solās būt vēl interesantāk, nekā pirms gada, lai gan es labprāt gribētu uzskriet masu startu, bet cik sapratu, tad šī gada formāts ir savādāks, redzēs kā ies.
Pagaidām visu labu!!!!