Par Ziemu un citām lietām....

        Tātad beidzot ir pienākusi ilgi gaidītā ziema. Nevaru sagaidīt, kad beidzot varēs uzkāpt uz slēpēm. Šoziem ir doma beidzot aizbraukt uz kādu kalnu. Tomēr ziemas padarīšanai ir savi mīnusi: ielas un ietves ir visai slidenas, kas apgrūtina skriešanu, jo vairāk jādomā par to vai nenokrīt. Otrs mīnus ir aukstums. Ir sanācis pāris reizes pārsalt skrienot.
         Runājot par treniņiem, tad pagājušonedēļ uzsāku gatavoties jaunajai sezonai. Pats sev esmu uzstādījis lielus mērķus, redzēs, kas no tā sanāks. Cik nu bija iespējas, tad pagājušās nedēļas veikums:
skriešana:   5h 56min - 58,5 km
vfs:              1h 35min     
        Palasīju pāris rakstus par A grupu, un nosecināju, ka vairāk piekrītu viedoklim, ka grupas līmenis ir krities. Lai gan pats skrienu tikai pirmo gadu šajā grupā, un nevaru salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, tomēr visās sacensības, kurās es piedalījos, arī ar ļoti lielām kļūdām esmu ticis pirmajā sešiniekā. Tāpēc ir doma , ka nākamsezon būs jāskrien E grupā.
       Un par pagājušas sezonas rezultātiem varu teik, ka tikai maratonu noskrēju uz "apmierinoši" pārējās sacensības bija uz "vāji" vai "ļoti vāji".              

Klubmačs: TuMe-Vōru-Meridiāns

           Nedaudz ar nokavēšanos par gadskārtējām sadraudzības sacensībām. Sestdien bija jāskrien individuālā 7,1 km garā distance. Sacensību centrā ierados visai ātri, tāpēc tiku pielikts pie kartupeļu mizošanas, un kamēr es mizoju kartupeļus tika sadalītas starta minūtes. Protams man tika tā veiksmīgā pirmā minūte. Pirms manis gan mežā devās vēl trīs skrējēji Dace, Burkāns un Mārtiņš Sirmais, bet viņi netika vērtēti kopvērtējuma ieskaitē. Runājot par distanci, tad to veici sev ierasti ar kļūdām, un arī visai lēni, jo pēc Siguldas maratona vēl nebiju atguvies. Rezultātā laiks 53:37 min un 14. vieta. Cerēju uz labāku rezultātu.
          Svētdien bija stafete ar 5,1 km garu distanci. Man bija jāskrien pirmais etaps Meridiāna 2. komandā kopā ar Andri Dzalbu un Didzi Vīksnu. Startu pārcēla par pusstundu vēlāk, jo somiem bija visai jautra nakts, un vēl visi nebija pamodušies. Distances sākums bija ātrs, jo sanāca skriet pa ceļu un labi skrienamu mežu. Pirmā puse bija bez lielām kļūdām līdz otrajam farstam ,kuru paņēmu kopā ar igauni bet viņš aizgāja nepareizi uz nākamo punktu un es viņam līdzi, bet ātri to sapratu un devos pareizā virzienā, tur atkal satiku Ēriku un Matiasu, un priekšā redzēju abus somus. tā trijatā skrējām līdz pirms pēdējam punktam, kur nedaudz atrāvos no abiem un pieķēru vienu somu. Finišēju kā trešais, kopējā vērtējumā 5. laiks. Stafeti veicu krietni tīrāk nekā individuālo, un arī karte lasījās labāk. Beigās komandai 4. vieta. Absolūtajā vērtējumā atkal uzvarēja TuMe. Visi rezultāti šeit.

Siguldas kalnu maratons 2010.

      Neliels ieskats šajā skrējienā. Siguldas kalnu skrējienā piedalījos otro gadu pēc kārtas, jāsaka ka pagājušogad patika labāk. Jāsāk ar to, ka pirms gada  izcīnīju uzvaru 33 km, tāpēc cerēju šo panākumu atkārtot arī šogad. Bet visas cerības pazuda jau kādas 1-2 nedēļas pirms sacensībām, kad apskatījos dalībnieku sarakstu un tajā atradu spēcīgus orientieristus un līdz ar to bija skaidrs, ka tik viegli nebūs kā gadu iepriekš. Pirms starta iepazīstoties ar trases karti un reljefu bija skaidrs, ka būs daudz jāskrien pa līdzenumiem un līdz ar to arī ātri, kas man visai nepatika, es labāk dodu priekšroku kalniem.   
      Nostājoties uz starta bija skaidrs, ka sešiniekā tā kā vajadzēt ieskriet, varbūt pat mēģināt tikt augstāk. Tieši pirms starta "BĻĀVIENA" (kā to nosauca viens no organizatoriem)  izdomāju, ka vajadzētu mēģināt turēt līdzi Andrim Jubelim, bet viņš visai ātri uzsāka skrējienu, tāpēc pēc pus kalna šai domai atmetu ar roku, jo sāku jau just, ka kājas tādu tempu neturēs. Paskrienot garām slimnīcai, sākās  visai jautra slidināšanās lejā no kalna, labi ka bija zari pie kā pieķerties. Pēc tam sekoja līdzenais posms, kurā turēju labu tempu, jo blakus skrēja vieglatlēts no Rīgas. Bija visai jautri pavērot, kā viņš skrien lejā pa dubļainajiem kalniem, jo Rīgā tādas ekstras nav. Kad trase sadalījās uz lielo un mazo apli, tad priekšā sev nevienu neredzēju, bet aizmugurē dzirdēju, ka skrien Jānis Kūms un Atis Rešķis. Izskrienot uz karjera redzēju priekšā tikai vienu skrējēju un kāpot kalnā fotogrāfs teica, ka priekšā ir 4 skrējēji. Tālāk trase atkal gāja pa visai līdzenu reljefu, un jutu ka Kūms ar Rešķi tuvojas un pie dzeršanas punkta viņi paskrēja arī garām.
Kādu laiku mēģināju turēt līdzi, bet viņu temps bija man par lielu, un lēnām viņi attālinājās. Uz lielās pļavas redzēju vēl arī Andri, bet tā bija pēdējā reize, ka viņus redzēju. Tā kā zināju, ka esmu sestais, tad mērķis bija noturēt pozīciju, nevis panākt priekšā skrienošos, jo praktiski tas man arī nebija pa spēkam.
Pirmā apļa beigās bija ilgi gaidītās trepes, kuras pievarēju visai raiti. Sacensību centrā padzēros un uzēdu kādu banānu. Atstāju tur arī savus cimdus un cepuri, tāpēc visu otro apli cerēju, ka pēc finiša tie tur vēl būs. Otro apli veicu vienatnē. Vienu brīdi uznāca doma mēģināt noķert kādu no priekšā skrienošiem, bet kad viens no tiesnešiem pateica, ka nākošai ir minūtes četras priekšā, tad sapratu, ka tas man neizdosies, jo līdz finišam bija palicis visai mazs gabals. Skrienot ik pa laikam atskatījos vai neviens netuvojas. Tā arī pievarēju otro apli un pēc trasē pavadītajām 2h 49:20 sasniedzu finišu sestajā vietā.
        Visā visumā skrējiens bija ok, vienīgi uz nākošo reizi jāiegādājas apavi ar naglām, jo kājas slīdēja uz visām pusēm. Ceru, ka nākošgad būs vairāk kalnu un trepīšu. Un es būšu ātrāks...

Sākam!

Sākam! Varu palielīties, ka esmu  beidzot  ticis pie jauna kompīša (Gaujiņas), tāpēc izdomāju arī izveidot sev blogu. Jāsaka ka to jau izdarīju kādas 3 nedēļas atpakaļ, bet mācību dēļ nav sanācis neko rakstīt. Ņemot piemēru no daudziem orientieristiem, arī es blogā mēģināšu dalīties iespaidos par sacensībām un ne tikai...


P.S. Tā kā vēl neesmu "iebraucis" visās lietās saistībā ar blogu, tad pagaidām tas izskatīsies visai neinteresants, bet ar laiku mēģināšu to uzlabot.