pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

1362

Sen nav sanācis neko uzrakstīt, tāpēc beidzot apņēmos kaut ko "uzcept". Skaitlis 1362 ir mana orientēšanās Pasaules ranga augstākā pozīcija. Tā kā Kurzemes Pavasaris bija ranga mačs, tad arī es ieguvu savus pirmos ranga punktus. Šobrīd gan esmu jau nokritis vairākas vietas zemāk, bet savu vārdu šajā sarakstā esmu atstājis. Protams vieta nav īpaši augsta, bet vismaz man ir kur vēl kāpt ... Pagājušo nedēļ skolā bija brīvs, tāpēc sanāca vairāk laika gan paskriet, gan arī atklāt velo sezonu. Skola šobrīd rada vislielākās problēmās, jo palikušas tikai 5 nedēļas, bet vēl jāizpilda daudz darbu. Prieks ir pa lielisko laiku, aukstums jau bija apnicis. Saistība ar sacensībām, tad plānos ir skriet sestdien skrējienā Apkārt Cēsīm. Par tālākām sacensībām neko vēl nezinu, laiks rādīs kas un kā....

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Kurzemes Pavasaris 2011

Šogad orientēšanos sezonu atklāju ar Kurzemes Pavasari. Sacensībās izlēmu startēt M21E grupā. Iemesls kāpēc startēju šinī grupā nav tāpēc, ka es būtu palicis ātrāks, vienkārši vēlējos izbaudīt pēc iespējas garāku skrējienu, ko 7dien arī  saņēmu :D Sestdienas rītā Rīgā bija nepatīkams laiks, bija paliels vējš un arī vēss, bet tuvojoties Skrundai sāka spīdēt saule. Sacensību centrā laiks bija ļoti pavasarīgs. Pēdējā laikā nav sanācis daudz trenēties, tāpēc vairāk distancē paļāvos uz orientēšanos. 6dienas distancē īpaši daudz nekļūdījos, neskaitot pāris punktus. Lielākās kļūdas bija uz punktiem, kuri bija bedrēs. Kaut kā netrāpīju ar pirmo pareizā bedrē. Problēmas bija ar skriešanu. Vienatnē skrienot likās, ka ātrums ir normāls, bet pāris reizes sanāca paskriet līdzās mazo grupu meitenēm vai veterāniem, un tad gan sapratu, ka ātrums ir krietni pa lēnu. Kopumā noskrēju tik ātri, cik šobrīd esmu gatavs skriet. Priecēja, ka orientēšanās bija +/- laba. Karte ar manu aptuveno ceļu:

Sestdienas vakarā neskrēju sprintu, lai 7dien justos pēc iespējas svaigāks. Īpaši labi 7dien nejutos, jo izrādās, ka mans matracis ir caurs un naktī kādas 3 reizes to pūtu, līdz ar to īpaši labi neizgulējos. Arī pirms starta nejutos labi. Šoreiz negāja īpaši labi ne orientēšanās ziņā, ne arī skriešanā. Pieļāvu vairākas palielas kļūdas. Nespēju iejusties 1:15000 mērogā. Nepatika arī daudzie purvi, vienā no tiem izpeldējos līdz pat krūtīm. Fiziski biju pavisam beigts. Līdz 16. punktam vēl varēju paskriet, bet tālāk, jau bieži apstājos, vai gāju soļiem. Pie skatītāju punkta domāju izstāties, bet saņēmos un finišēju. Ilgi nebiju sacensībās tā noguris, kā vakar. Rezultātā, tomēr pēdējais nepaliku :) Jāatzīst, ka pie mana treniņu apjoma, garā distance bija krietni pa garu. Būs jāsāk vairāk skriet. Karte no garās distances:

piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis

Pavasaris

Līdz ar manu dzimšanas dienu, nu jau kādas nepilnas divas nedēļas Latvijā ir iestājies pavasaris. Arī pēdējo ierakstu šeit esmu veicis pirms kādām divām nedēļām. Kā zināms, tad pavasaris ir nepastāvīgs, vienu brīdi saulīte silda, citu brīdi līst lietus. Šī iemesla dēļ arī es gandrīz divas nedēļas pavadīju ar salvešu pakām rokā un karsām upeņu tējām. Protams, ka biju saķēris iesnas un klepu. Lai gan vairāk pie vainas bija kojas, jo radiatoru maiņas dēļ, istabiņā pāris dienas bija auksti, it īpaši, kad biju viens pats. Pa šo pusotru nedēļu arī atpūtos no sportošanas. Jāsaka, ka bija arī pozitīvas ziņas. Tā kā pavadīju vairākas dienas neizejot no kojām, man bija laiks, lai izpildītu pāris mājas darbus. Tā kā nebiju skrējis kādu laiku, izdomāju, ka nepiedalīšos Ziemeļu Divdienās. Orientēšanās sezonu ir doma atklāt ar Kurzemes Pavasari pēc nedēļas. Būs jāpamēģina VE grupa, jo jāpārbauda, cik labs orientierist esmu uz citu fona. Vēl plānā ir piedalīties RTU organizētajās piedzīvojumu sacensībās "Pazudušie". Par tālākiem plāniem nav ne jausmas, jo šobrīd briest viens "projekts", par ko labāk publiski nediskutēšu....
Ceturtdien izbaudīju lielisko laiku un biju paskriet. Treniņš bija lielisks, bet to sabojāja tas, ko es redzēju pēc treniņa. Skrienot vienu brīdi man aiz muguras brauca trīs simpātiskas meitenes ar velosipēdiem. Pāris reizes skrienot atskatījos un viņas vienmēr uzsmaidīja, bet visdrīzāk viņas smaidīja tāpēc ka, kāds putns bija "notaisījis" man muguru. To es tikai pamainīju pārģērbjoties. Tāds ne īpaši patīkams notikums :D
Tāpēc, ja esat redzējuši šo te radījumu:
Tad dodiet ziņu. Atlīdzība un anonimitāte garantēta :D