Būs jādīdās!!!!

"Būs jādīdās..." ir pēdējā laikā populārākais teiciens, ko sanācis teikt vai dzirdēt no čomiem. Visam apakšā ir R-Viss dziesma Mailītes. Riktīgi laba dziesma, bet par to nav šis stāsts. Pēdējo reizi kaut ko šeit uzrakstīju gandrīz pirms divām nedēļām, tātad ko par šim divām nedēļām esmu sarādījis. Esmu atsācis katru rītu iet skriet rīta rosmi. Prieks arī par to, ka tuvojas pavasaris. Ļoti pozitīvi ir tas, ka Rīgā sniegs ātri kūst, tāpēc neveidojas pretīgās sniega un ūdens putras. Praktiski visi trotuāri ir nokusuši un ir sausi, līdz ar to ir patīkami skriet. Forši ir āri tas, ka vairs nav jāsalst. Tā kā šobrīd esmu mājās, tad rīt vai parīt mēģināšu vēl izmantot pēdējo sniegu un iešu paslēpot pa sērsnu. Šonedēļ kojās bija jāsvin vairākas jubilejas, līdz ar to pēdējajā nedēļa ir sanācis pamaz gulēts. Arī šonakt pagulēju nieka 3 stundas, jo vakar biju ČBK un desmitos, jau bija jābūt skolā. Ā arī es tagad tviteroju, tvītoju utt. Biju piereģistrējies jau kādu laiku atpakaļ, bet aizmirsu paroli. Mācību ziņā esmu pāris lielos darbus izdarīji, bet kā par neražu ir jau jauni klāt. Neko darīt būs vien jāmācās. Tas īsumā pa to, ko sadarīju pēdējās nedēļās. 

Apkārt Gaiziņam.

Šodien biju uz Sportlata organizēto slēpojumu apkārt Gaiziņam. Pavāram Mārtiņam Rītiņam ir tāds teiciens:"Nu kas, kas var būt labāks par šo!" Šodien par sacensībām es varu teikt:"Nu kas, kas var būt sliktāks par šo!" Visai skarbi vārdi, bet tādas ir manas domas par sacensībām. Pa nakti bija sasnidzis vairākus centimetrus biezs sniegs. Protams arī trase bija sasnigusi. Pirms starta runāja, ka varbūt izbrauks ar retraku, bet braucamais palika stāvot nekustīgs tur pat blakus trasei. Iesildoties bija skaidrs, ka būs grūti slēpot. Trase vietām bija tik šaura, ka varēja slēpot tikai viens cilvēks. Trasē vietām sniegs bija līdz pus zābakam, bija tāda sajūta, ka slēpo pa pļavu, nevis trasi. Pozitīvais bija tas, ka bija iespēja patestēt jaunas slēpes, un bija labs kāpums, kurā bija izredzes apdzīt slēpotājus, bet kā izrādījās, tad kalns radīja arī problēmas. Starts bija pret palielu kāpumu, pēc kura sekoja ātrs nobrauciens. Startā man bija 3. koridors, līdz ar to priekšā kādi 150 cilvēki. Startā iesprūdu aiz viena slēpotāja un kustējos ļoti lēnu. Līdz ar to man pagāja garām daudz slēpotāju. Tad šaurajā trasē nācās veikt daudzas apdzīšanas. Reizes 4-5 pat nokritu, jo apdzenot slēpe iegāja biezajā sniegā un aizķērās. Visu laiku kāpa uz nūjām un pašas nūjas grima sniegā iekša. Viens kritiens bija īpaši sāpīgs, jo atkal sasitu celi, šoreiz pat noberzu līdz asinīm.  Apdzīt bija ļoti grūti, jo trase bija pārbāzta ar cilvēkiem. Pirms lielā kalna mani panāca sieviešu grupas līdere Līga Glāzere un visi viņu laida garām, tāpēc es ieķēros viņai "astē" un arī tiku daudziem garām. Vienā vietā Glāzere nokrita un es viņai uzbraucu virsū, bet par laimi viss bija Ok. Otrajā aplī trase jau bija brīvāka līdz kalnam, kuru mēģināja pievarēt daudzi slēpotāju, kuriem garām nevarēja tikt. Prasīju lai palaiž garām, bet daudzi to ignorēja. Viena sieviete pat uzbļāva pretī. Tā bija arī pārējos divos apļos. Pa līdzeno daļu trase bija patukša, bet kalns bija pilns ar slēpotājiem. Šodien jutu, ka pa līdzeno nevarēju paslēpot, bet tieši pret kalnu bija spēks. Finišā 16km pievarēju 1:04:08, 61. vieta kopvērtējumā un 16. grupā. Visi rezultāti šeit. Esmu ļoti vienmērīgi slēpojis, jo ja neskaita pirmo apli, tad pārējos trīs es veicu gandrīz identiskā laikā. Varēju tikt pa vietām 25-30 augstāk, ja būtu padevies starts, bet tas ir no sērijas "Kā būtu, ja būtu!"
Vienīgais pozitīvais ir tas, ka tiku pie jaunām slēpēm. Trasē tās slīdēja ļoti labi. Jāsaka, ka slēpju dēļ arī braucu uz šo slēpojumu. Jau pirmajā aplī es sev apsolīju, ja nākošajos Gaiziņa slēpojumos būs tā pati trase, tad es nepiedalīšos. Nu nav loģiski 4km aplī palaist gandrīz 400 dalībniekus, ja trases platums vietām ir nepilni 3m. Kopumā visai negatīvas emocijas, par slēpojumu.
Pagājušajā nedēļā biju tikai vienu dienu paskriet, visu pārējo laiku veltīju mācībā, precīzāk tiltu projektēšanai. Uzprojektēju savu pirmo tiltu. Pašam patīk, bet nezinu kā citiem, vērtējiet paši....

(AutoCad izskatās labāk.)

Universiāde slēpošanā.

       Ceturtdien un piektdien pabiju Ērgļos, lai startētu RTU sastāvā Latvijas Universiādē distanču slēpošanā. Viss iesākās ar lielu kavēšanos. Uz Ērgļiem braucu kopā ar Edgaru Lielmani. Ērgļos vajadzēja ierasties ap desmitiem, bet mēs tajā laikā bijām tikai Cēsīs. Starts mums bija paredzēts ap 11:45, lai to nenokavētu bieži nācās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Izbraucot no Cēsīm, rēķinājām, ka Ērgļos būsim ap 11, un bez lielas iesildīšanās būs jāiet uz startu. Ierodoties sacensību vietā mums bija neliels pārsteigums, jo nebija neviena slēpotāja. Kā izrādījās sacensības pārcēla par kādu pusstundu, jo ārā bija auksts. Tas protams nāca pa labu, jo bija vairāk laika sagatavoties. Iesildoties redzēju, ka trase ir ļoti interesanta, bet arī grūta. Bija daudz lielu kāpumu, kā arī lielu nobraucienu. Pirmais starts bija 5km klasikā. Pirms starta iesmērēju "pēdu" ar smēru, lai nesit atpakaļ. Pirmo apli turējās labi, bet jau sākot otro apli sāka sist atpakaļ. Sacensībās klasiku slēpoju otro reizi mūžā, tāpēc arī tas rezultāts bija kā bija. Mana tehnika bija: taisnos posmus nostūmos, kalnus uzskrēju skrienot. No malas droši vien ka izskatījās interesanti, bet kalnā varēja tikt ātri. Rezultāta 5 km tieši 24min, un 10. vieta, 18 studentu konkurencē. Pēc pusdienu pārtraukuma bija jāslēpo 5km iedzīšana brīvajā stilā. Savas slēpes man aizlienēja Pāvels Ribakovs, kurš uzvarēja abas distances. Pakāpties kādu vietu augstāk man bija grūti, jo pirms manis startēja Edgars ar 40 sekunžu handikapu, un tas uz 5km ir visai daudz, zinot to, ka esam spēkos līdzīgi slēpotāji. Distanci veicu savu sēju robežās. Pamanījos pat vienā nobraucienā arī "izsmērēties" pa sniegu, gandrīz paķerot arī kādu krūmu! Rezultātā laiks 19min un 50s, kopvērtējumā 9. vieta, jo viens nestartēja iedzīšanā. Pēc rezultātiem bija skaidrs, ka nākošajā dienā stafetē palikšu malā. 5dien laiku izmantoju lietderīgi un jau ap desmitiem gāju slēpot. Viennozīmīgi Ērgļu trase ir labākā un interesantākā, kurā esmu pēdējā laikā slēpojis. Pirms un stafešu laikā sanāca saslēpot vairāk par 30km. Bija interesanti pavērot no malas stafešu cīņas. Lielāko jautrību sagādāja viens slēpotājs, kurš klasikas vietā bieži pielietoja slidsoli, jo domāja, ka neviens to neredzēs. Viņš kļūdījās, un viņa komandu diskvalificēja. Sīvā cīņā RTU uzvarēja stafetē un visā kopvērtējumā vīriešu grupā. RTU sastāvā startēju es, Jānis Puida, Edgars Lielmanis, Nauris Zviedris, Andris Kivlenieks un Egils Kampuss. Balvā saņēmām universiādes kausu. Ar visiem rezultātiem un pārējo informāciju par Universiādi var iepazīties šeit.
      Šobrīd daudz laika veltu mācībā, jo ir jāuzprojektē viens koka tilts. Problēmas sagādā tas, ka nav īsti informācijas un materiālu, ka tas jādara. Redzēs kas beigās sanāks. Izskatās, ka 6dien piedalīšos slēpojumā apkārt Gaiziņam. OK tas šoreiz viss, visu labu, es eju gulēt....