Dzīve ieiet jaunās sliedēs....

       Pagājis pailgs laiciņš kopš mana iepriekšējā ieraksta blogā. Šī ieraksta virsraksts ir nedaudz pārspīlēts, bet daļa patiesības tur tomēr ir. Sākšu ar to, ka sportošanai esmu uz laiku metis mieru, jo vienkārši nav tam laika. Tā kā man skolā ir obligātā prakse, tad esmu sācis praksēties jau laikus. Pārsvarā nedēļa sastāv no prakses un mācībām. Pārējam nav laika un spēka. Pēdējo divu nedēļu laikā esmu noskrējis kādus 20 km, visai "ievērojams" cipars :D, bet neko tur nevar darīt, jo jāsāk ir domāt par savu nākotni...
       Iepriekš rakstīju, ka skriešu Cēsu Pavasarī, bet plāni mainījās un paliku Rīgā. Tomēr bez sacensībām neiztiku. 5dienas vakarā uzskrēju treniņu un ieraudzīju reklāmu, ka Lielās Talkas dienā Rīgā notiek skrējiens apkārt Māras Dīķim. Tā kā tas ir "te pat" blakus manām kojām, tad izdomāju uztaisīt garu treniņu ar sacensībām pa vidu. Tā arī darīju. 6dienas rīt sanāca 40 min iesildīšanās un pēc tam 6 km sacensībās. Pirms starta pavēroju konkurentus, un sapratu, ka trijniekā vajadzētu ieskriet. Iepriekšējās sacensībās biju redzējis divus skrējējus no tiem, kas piedalījās. Sākumā mēģināju izrauties, lai nav jādrūzmējas, jo bija kopējs starts visām grupām, un trase vietām bija pašaura. Pirmos metrus konkurenti bija aiz muguras, bet ap 1.km mani panāca konkurents un apdzina. Kādu gabalu mēģināju turēt līdzi, bet nebija ātruma. Tā arī viņš lēnam gāja prom no manis. Tālākais mērķis bija noturēt pozīciju. Ko arī izdarīju, jo 3. vietas ieguvējs pirmos apļus kaut cik vēl turējās, bet beigās jau krietni iepalika. Rezultātā 2. vieta 6km ar laiku 25min ar kapeikām. Nav nekāds labais laiks, nezinu ko darīšu Rīgas Maratonā skrienot 1/2 maratonu, būs smagi un lēnu. Nedaudz biju škrobīgs par balvām, jo  iedeva man metru garu lietussargu ar kuru bija jāskrien atpakaļ uz kojām. Citos cilvēkos pa ceļam tas izraisīja izbrīnu (tas protams joks, jo balvas bija labas).
        Rīt beidzot izbaudīšu Muzeju Nakti, apmeklējot Rīgas muzejus. Tiekamies tur....