Apkārt Gaiziņam.

Šodien biju uz Sportlata organizēto slēpojumu apkārt Gaiziņam. Pavāram Mārtiņam Rītiņam ir tāds teiciens:"Nu kas, kas var būt labāks par šo!" Šodien par sacensībām es varu teikt:"Nu kas, kas var būt sliktāks par šo!" Visai skarbi vārdi, bet tādas ir manas domas par sacensībām. Pa nakti bija sasnidzis vairākus centimetrus biezs sniegs. Protams arī trase bija sasnigusi. Pirms starta runāja, ka varbūt izbrauks ar retraku, bet braucamais palika stāvot nekustīgs tur pat blakus trasei. Iesildoties bija skaidrs, ka būs grūti slēpot. Trase vietām bija tik šaura, ka varēja slēpot tikai viens cilvēks. Trasē vietām sniegs bija līdz pus zābakam, bija tāda sajūta, ka slēpo pa pļavu, nevis trasi. Pozitīvais bija tas, ka bija iespēja patestēt jaunas slēpes, un bija labs kāpums, kurā bija izredzes apdzīt slēpotājus, bet kā izrādījās, tad kalns radīja arī problēmas. Starts bija pret palielu kāpumu, pēc kura sekoja ātrs nobrauciens. Startā man bija 3. koridors, līdz ar to priekšā kādi 150 cilvēki. Startā iesprūdu aiz viena slēpotāja un kustējos ļoti lēnu. Līdz ar to man pagāja garām daudz slēpotāju. Tad šaurajā trasē nācās veikt daudzas apdzīšanas. Reizes 4-5 pat nokritu, jo apdzenot slēpe iegāja biezajā sniegā un aizķērās. Visu laiku kāpa uz nūjām un pašas nūjas grima sniegā iekša. Viens kritiens bija īpaši sāpīgs, jo atkal sasitu celi, šoreiz pat noberzu līdz asinīm.  Apdzīt bija ļoti grūti, jo trase bija pārbāzta ar cilvēkiem. Pirms lielā kalna mani panāca sieviešu grupas līdere Līga Glāzere un visi viņu laida garām, tāpēc es ieķēros viņai "astē" un arī tiku daudziem garām. Vienā vietā Glāzere nokrita un es viņai uzbraucu virsū, bet par laimi viss bija Ok. Otrajā aplī trase jau bija brīvāka līdz kalnam, kuru mēģināja pievarēt daudzi slēpotāju, kuriem garām nevarēja tikt. Prasīju lai palaiž garām, bet daudzi to ignorēja. Viena sieviete pat uzbļāva pretī. Tā bija arī pārējos divos apļos. Pa līdzeno daļu trase bija patukša, bet kalns bija pilns ar slēpotājiem. Šodien jutu, ka pa līdzeno nevarēju paslēpot, bet tieši pret kalnu bija spēks. Finišā 16km pievarēju 1:04:08, 61. vieta kopvērtējumā un 16. grupā. Visi rezultāti šeit. Esmu ļoti vienmērīgi slēpojis, jo ja neskaita pirmo apli, tad pārējos trīs es veicu gandrīz identiskā laikā. Varēju tikt pa vietām 25-30 augstāk, ja būtu padevies starts, bet tas ir no sērijas "Kā būtu, ja būtu!"
Vienīgais pozitīvais ir tas, ka tiku pie jaunām slēpēm. Trasē tās slīdēja ļoti labi. Jāsaka, ka slēpju dēļ arī braucu uz šo slēpojumu. Jau pirmajā aplī es sev apsolīju, ja nākošajos Gaiziņa slēpojumos būs tā pati trase, tad es nepiedalīšos. Nu nav loģiski 4km aplī palaist gandrīz 400 dalībniekus, ja trases platums vietām ir nepilni 3m. Kopumā visai negatīvas emocijas, par slēpojumu.
Pagājušajā nedēļā biju tikai vienu dienu paskriet, visu pārējo laiku veltīju mācībā, precīzāk tiltu projektēšanai. Uzprojektēju savu pirmo tiltu. Pašam patīk, bet nezinu kā citiem, vērtējiet paši....

(AutoCad izskatās labāk.)