Šodien kopā ar Mārtiņu un Kalvi bijām aizgājuši uz Dzegužkalnu, lai es beidzot pirmo reizi mūžā uzkāptu uz snova dēļa. Sniegs īsti nebija piemērots priekš pirmās reizes, jo bija sasalis, tāpēc kritienu bija sāpīgi. Vēl īsti neesmu sapratis, kura ir tā "priekšējā" kāja, jo gan ar labo, gan kreiso kāju pa priekšu nejutos visai ērti. Pie vainas droši vien ir tas, ka visu mūžu esmu slēpojis un ir ļoti grūti pierast, ka abas kājas ir uz vienas "slēpes", vieglāk ir, kad katru kāju var kontrolēt atsevišķi. Visā visumā sanāca vairāk vārtīties pa zemi, bet draugi teica, ka priekš pirmās reizes ir pat ļoti labi, ceru, ka viņiem taisnība. Sanāca arī daži smuki un tīri nobraucieni.
Pamēģināju arī kaut ko ekstrēmāku, proti, nolekt no garāžas jumta. No lejas izskatījās, ka nekas grūts nav, bet uzkāpot augšā domas mainījās. Pirmajam lēcienam gatavojos vairākas minūtes, bija bail. Protams lēciens neizdevās un iebraucu ar seju sniegā. Otrais jau bija labāks, kas liek cerības, ka parādījusies jauna snovborda zvaigzne Latvijā........
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru