Nordea Rīgas maratons 2011

Jau iepriekš rakstīju, ka manos plānos bija piedalīties Rīgas maratonā. Kā parasti izvēlējos skriet pusmaratonu. Tā kā šobrīd man nav laika, lai trenētos, kādu laiku atpakaļ samierinājos ar domu, ka skriešu tikai prieka pēc nevis rezultāta, bet viss izvērtās krietni savādāk. Viss sākās ar 6dienas vakaru, kad teorētiski vajadzēja laicīgi iet gulēt, bet es mācījos līdz pat vieniem. Kā pa brīnumu no rīta jutos ļoti labi izgulējies, un arī braucot uz centru "neknābājos". Jau iesildoties radās doma, ka varētu labi noskriet, jo sildoties jutos ļoti labi. Startā man bija 2. vai 3. starta koridors, bet es nedaudz nošmaucos un ielīdu vienu koridori tuvāk startam. Pēc starta šāviena bija liela drūzmēšanās līdz varēja normāli skriet. Jau pašā sākumā es pārvietojos uz malu, jo tur bija brīvāka trase. Pirmajos kilometros jutos ļoti ātrs un lēnām gāju visiem garām. Pirms starta biju izplānojis skriet apmēram 4min uz km, jo iepriekšējās sacensībās skrēju tādā tempā un tā kā pa šo laiku treniņu ziņā neesmu pielicis, tad pusmaratona mērķis bija no 1:25 līdz 1:30. Bet pirmie trīs km gāja apmēram 3:45 katrs. Pirms Vanšu tilta noķēri kolēģi no Meridiāna Andi Malēju. Aprunājāmies un viņš teica, ka skrien uz laiku zem 1:30, domāju turēties blakus, bet kājas paša kustējās uz priekšu un es lēnām no viņa attālinājos. Uz Vanšu tilta panācu maratona līderes no Kenijas:

Maratona līderes un es tur tālumā.

Domāju ar viņām skriet kopā, bet viņu temps man bija pa lēnu un aizskrēju prom no viņām. Skrienot atpakaļ pa tiltu visu laiku pie sevis domāju, ka nevajag tik ātri sākt, bet nevarēju apstāties un turpināju iesāktajā tempā. Uz tilta pieķēru Ausekļa formā skrienošo, ja nekļūdos, tad Andri Gaili, ar kuru arī kopā turpināju skriet. Maratona līderes mani atkal panāca pie Nacionālā teātra. Pirms Vecrīgas bija dzirdināšanas punkts, kurā es padzēros un atlikušo ūdeni neizlēju, bet piedāvāju blakus skrienošai kenijietei, kura nepaspēja paņemt glāzi ar ūdeni. Protams viņa neatteicās. Ieskrienot Vecrīgā līderes lēnām attālinājās, un es vairs viņas nepanācu. Pie 8 km atzīmes laiks bija ap 30 min, kas nozīmēja, ka biju iekrājis 2 min rezervi priekš 1h un 25min. Turpinājumā temps kritās, bet tāpat turējās zem 4 min un km. Skrienot pa Krasta ielu ik pa laikam uznāca nelieli "plīsieni", bet tie āri pārgāja. Ievērojams "plīsiens"uznāca skrienot uz Dienvidu tilta augšā. Tad es nodomāju, ka nu ir viss spēks ir galā, bet nedaudz samazināju tempu un atguvos, kā rezultāta skrienot jau nost no tilta varēju kāpināt tempu. Pie 16 km gāju uz 1h un 21min finišā, tad nodomāju, ka vajadzētu nomest vēl minūti, bet pietrūka spēka. Sanāca sliktāk, divus km pirms finiša noplīsu vispār un pēdējo km veicu jau 4:30, kā rezultāta finiša laiks pēc mana pulksteņa 1:21:42, pēc čipa 1:21:28. Kopvērtējumā 42. vieta no  2246 finišējušajiem. Pēc finiša  kājas bija piedzītas un uzberztas pāris tulznas.
       Pēc nelielas atpūtas devos sastādīt kompāniju mammai uz 5km. Bet lielajā pūlī es viņu startā pazaudēju, kā rezultātā sāku skriet visiem no muguras ar domu noķert viņu. Bet nu bija nereāli no beigām kaut kur augstu tikt, jo pāris vietās izveidojās sastrēgumi, ka nācās kādu pusminūti pat stāvēt uz vietas :D
      Visā visumā izdevās lielisks starts. Varbūt kādam liksies, ka pusmaratonu noskriet 1h un 21min ir tīrais nieks, bet skrienot treniņos apmēram 15-20km nedēļā, tīri labs rezultāts. Pašam bija liels pārsteigums, ka tik ātri varēju paskriet. Viens no retajiem startiem par kuru esmu apmierināts. Kojās jau džeki iesmēja, pa to ka, netrenējoties skrienu ātrāk, nekā cītīgi trenējoties :D
     

Dzīve ieiet jaunās sliedēs....

       Pagājis pailgs laiciņš kopš mana iepriekšējā ieraksta blogā. Šī ieraksta virsraksts ir nedaudz pārspīlēts, bet daļa patiesības tur tomēr ir. Sākšu ar to, ka sportošanai esmu uz laiku metis mieru, jo vienkārši nav tam laika. Tā kā man skolā ir obligātā prakse, tad esmu sācis praksēties jau laikus. Pārsvarā nedēļa sastāv no prakses un mācībām. Pārējam nav laika un spēka. Pēdējo divu nedēļu laikā esmu noskrējis kādus 20 km, visai "ievērojams" cipars :D, bet neko tur nevar darīt, jo jāsāk ir domāt par savu nākotni...
       Iepriekš rakstīju, ka skriešu Cēsu Pavasarī, bet plāni mainījās un paliku Rīgā. Tomēr bez sacensībām neiztiku. 5dienas vakarā uzskrēju treniņu un ieraudzīju reklāmu, ka Lielās Talkas dienā Rīgā notiek skrējiens apkārt Māras Dīķim. Tā kā tas ir "te pat" blakus manām kojām, tad izdomāju uztaisīt garu treniņu ar sacensībām pa vidu. Tā arī darīju. 6dienas rīt sanāca 40 min iesildīšanās un pēc tam 6 km sacensībās. Pirms starta pavēroju konkurentus, un sapratu, ka trijniekā vajadzētu ieskriet. Iepriekšējās sacensībās biju redzējis divus skrējējus no tiem, kas piedalījās. Sākumā mēģināju izrauties, lai nav jādrūzmējas, jo bija kopējs starts visām grupām, un trase vietām bija pašaura. Pirmos metrus konkurenti bija aiz muguras, bet ap 1.km mani panāca konkurents un apdzina. Kādu gabalu mēģināju turēt līdzi, bet nebija ātruma. Tā arī viņš lēnam gāja prom no manis. Tālākais mērķis bija noturēt pozīciju. Ko arī izdarīju, jo 3. vietas ieguvējs pirmos apļus kaut cik vēl turējās, bet beigās jau krietni iepalika. Rezultātā 2. vieta 6km ar laiku 25min ar kapeikām. Nav nekāds labais laiks, nezinu ko darīšu Rīgas Maratonā skrienot 1/2 maratonu, būs smagi un lēnu. Nedaudz biju škrobīgs par balvām, jo  iedeva man metru garu lietussargu ar kuru bija jāskrien atpakaļ uz kojām. Citos cilvēkos pa ceļam tas izraisīja izbrīnu (tas protams joks, jo balvas bija labas).
        Rīt beidzot izbaudīšu Muzeju Nakti, apmeklējot Rīgas muzejus. Tiekamies tur....