Pēc 3 gadu pārtraukuma startēju savā trešajā Jukolā. Ziemā, kad OK Meridiāns sāka komplektēt komandas, pieteicos trešajam etapam (garā nakts), jo iepriekšējās divas reizes skrēju tieši šo etapu. Plāni par garo etapu, jau pamazām noplaka pēc garā treniņā aprīļa beigās, kad sanāca vienā treniņā noskriet apmēram 42km. Šajā treniņā samocīju augšstilba muskuli, kā rezultātā nevarēju normāli paiet, kur nu vēl paskriet. Protams līdz ar to arī ieturēju pauzi ar skriešanu, lai gan paspēju palīdzēt gan organizēt Raunas rogainingu, gan noskriet Universiādē, gan arī piedalīties Nordea Rīgas maratonā. Lai gan maratons (pusīte) bija pati lielākā kļūda. Kad jau kāja bija nedaudz atlabusi uzskrēju arī Meridiāna nakts stafetēs un arī skrējienā apkārt Liepai. Galu galā pēc šīm visām sacensībā biju savu kāju vēl vairāk samocījis, tāpēc pirms Jukolas ieturēju vēl lielāku pauzi no skriešanas. Alternatīvu meklēju riteņbraukšanā, jo tad kāja nesāpēja. Kāds 10 dienas pirms Jukols cerēju atsākt skriet, bet atkal kāja sāp. Tad biju lielas izvēles priekšā, proti, braukt un skriet, vai ārstēt kāju. Izvēlējos skriet, tāpēc pieteicos uz īso etapu, jo skrējis biju maz un garais etaps varētu būt pa garu. Nepilnu nedēļu pirms Jukolas uzskrēju divus treniņus pa zemes ceļiem, un tad kāja īsti vairs nesāpēja, kas protams radīja nelielu prieku. Trešdienā pirms Jukolas arī uzskrēju treniņu pa mežu un uz mīksta pamata jutos pavisam labi. Pēc Meridiāna komandu sastādīšanas, man tika iedalīts 5. etaps 3. komandā.
Brauciens uz Somiju bija garš bet interesants, jo Meridiāna klubā ir cilvēki, kuri mak uzturēt jautrību un stāstīt interesantus stāstus :D Brauciena laikā vajadzēja nospraust personīgos un komandas mērķus. Pēc iepriekšējām Jukolām savu mērķi nospraudu ieskriet pirmajā 250 savā etapā, bet komandai kopumā atvēlēju vietu labākajā 350niekā.
Sestdienas rītā izmatoju lieliskos laikapstākļus un uzskrēju rīta treniņu pa vietējo pilsētu un apkārtni. Pa ceļam apskatīju skaisto Somijas dabu un iečekoju Somijas tiltus un ceļus. Kopās sanāca rīta treniņam kādas 1,5 stundas. Pēc tam paēdu brokastis/pusdienas un devos iepirkt šādas tādas sporta preces. Un tad jau bija laiks doties skatīties meiteņu startu. Meridiāna meitenes parādīja stabilu sniegumu un godam izcīnīja
129 vietu.
Pēc tam sekoja vakariņas, pēc kurām devos nedaudz pagulēt. Daudz gulēt nesanāca, jo bija jāfotografējas, kas man īsti nepatika, jo biju ieplānojis pagulēt vēl kādu stundu ilgāk.
 |
| Meridiāna 3.komanda |
 |
| Visas trīs Meridiāna komandas kopā |
Lai pirms sava starta nebūtu jāuztraucas, tad laicīgi sateipoju savas kājas un saģērbos priekš skriešanas. Pēc tam jau bija laiks doties un skatīties startu. Starts kā parasti bija grandiozs. Bija patīkami sekot līdzi vadošajiem skrējējiem, jo to vidu bija arī vairāki latvieši. Manas komandas pirmā etapa veicējs Aigars etapu beidza 680. Tā kā līdz manam startam vēl bija vairākas stundas, tad devos atkal gulēt. Pamosties nakts vidū un aukstumā nav patīkami, bet pēc nelielas uzēšanas un siltas tējas kļuva labāk. Jāsaka, ka biju perfekti trāpījis ar celšanos laiku, jo visai ātri atmodos un jutos ļoti labi. Tad arī devos uz startu. Kamēr es gulēju, tikmēr savus etapus bija beiguši gan Dagnis, gan Mārtiņš. Ar katru etapu Meridiāna 3.komanda kāpa ar vien augstāk un augstāk. Attiecīgi 581.vieta pēc 2.etapa un 489.vieta pēc 3.etapa. 4.etapu skrēja Kārlis. Gaidot Kārli finišā cītīgi iesildījos un ik pa laikam sekoju, kā viņam iet un viņam gāja labi, jo ar katru radio punktu viņš vietu uzlaboja. Finiša taisnē pirmo pamanīju Jēkabu, kurš jau bija beidzis 5.etapu Meridiāna pirmajā komandā un pēc tam arī ieraudzīju Kārli. Pēc stafetes maiņas redzēju, ka esam 418. vietā, kas viesa cerības uz kāroto 350nieku un arī ejot mežā nodomāju, ka vajadzētu iznākt iekš 350nieka. Ceļā uz K punktu noķēru Kripuci. Salīdzinājām punktus, bet tie atšķīrās tā pat kā mūsu skriešanas virzieni. Pirmo punktu paņēmu mierīgi, arī uz otro neskrēju ar pilnu duku, jo nevēlējos sakļūdīties jau distances sākumā. Skrienot jutu ka publika man apkārt ir krietni pa lēnu manam tempam, izņemot vienu sievieti, kura man turējās līdz, bet tad viņa sakļūdijās uz 3. punktu un pazuda. Arī es kļūdijos uz 3. punktu, bet laicīgi piefiksēju savu atrašanās vietu un biju jau atpakaļ uz pareizā ceļa. 4.punktu paņēmu perfekti. Sakļūdijos uz 5.punktu, jo aizgāju nedaudz šķībi un iznācu ārā uz kontūras malas, kā rezultātā sanāca apskriet nelielu līkumu. 6.punktu paņēmu labi. Pie 6.punkta tiku arī televīzijas ekrānos
(sākot no 1:22:30). Skrienot jūtami jutu, ka pietrūkst kādas tik pat ātrs vai pat ātrāks skrējējs, kurš varētu pavilkt. Pie 6.punkta mani noķēri daži no 7.etapa līderiem un tad līdz 7.punktam varēja arī pasēdēt kādam astē, bet tad viņi aizskrēja savu distanci un es atkal paliku viens. Ejot uz 8.punktu pieķēru vienu džeku, kurš bija ātrs, tāpēc kopējais temps atkal palielinājās, kas noveda pie kļūdas uz 8.punktu. Uzskrēju kalnā pa ātru un nedaudz apjuku, jo nebija pie kā "pieķerties", bet tad pamanīju cilvēku drūzmu, kas nozīmēja, ka tur jābūt punktam un tā arī bija. Uz 9. arī nedaudz sakļūdījos, jo uzgāju uz viena cita punkta. 10.punkts bija elementārs. Tipisku kļūdu pieļāvu arī uz 11.punktu. Skrienot ieraudzīju vienu punktu, zināju, ka tas nav manējais, bet drošībās pēc pieskrēju piet tā un jā! nav arī manējais. Tad piefiksēju, kur esmu un savējais punkts bija rokā. 12.atkal vieglais punkts. 13.arī viegls, jo bija jau iemīta pamatīga taka. 14.punkts bija garais etaps, kuru veicu labi, jo izskrēju precīzi uz punktu, kurš atradās nelielā kalniņā. 15.punkts atkal vieglais. Uz 16.punktu sakļūdījos visvairāk, jo kaut kā mistiski sajaucu taciņas un nogriezos pa ātru. Kā rezultātā apjuku un sākās neliela panika, jo nebija ne jausmas, kur esmu. Bet tad ieraudzīju klajumu un sapratu, kur esmu. 17.atkal vieglais, tikai pirms punkta sabremzējos, jo daudzi aizskrēja citā virzienā. 18.arī viegls. 19. likās viegls, lai gan punkta rajonā satiku daudzus cilvēkus, kuri maldījās. Ejot uz pēdējo punktu skrēju lielā barā, kas noveda pie nelielas kļūdas, jo visi viņi skrēja uz citu pēdējo punktu, tāpēc sanāca nedaudz aizskriet pa tālu, bet tad caur krūmiem ieraudzīju lielo ekrānu un sapratu, kur jāskrien. Finišu mēģināju atstrādāt, bet neesmu liels sprinteris, tāpēc pie tiltiņa, jau biju izbesijies. Pārsteigumu sagādāja komandas 6.etaps Kaža, kurš tajā brīdī, kad skrēju pāri tiltiņam gāja tikai čekoties startā. Cik atceros viņš vēl uzbļāva, lai es viņu pagaidu :D beigās gandrīz tā arī bija, jo Kaža pie stafetes maiņas vietas pienāca vienlaicīgi ar mani. Kad atzīmējos finišā, paskatījos, ka komanda ir jau 339.vietā, par ko man bija prieks, jo jutu, ka noskrēju labi. Mani etapu
laiki.
 |
| Mana distance |
Pēc finiša bija tāda sajūta, ka varētu vēl tik pat daudz noskriet, jo īpašu nogurumu nejutu, kā saka paņēmu uz svaigumu. Savu personīgo mērķi izpildīju ar lielu uzviju (121.vieta etapā) un par to ir prieks. Komandai turpinājumā tik labi gan neveicās, jo Kaža etapu beidza 417.vietā, bet Kaspars vēl nokrita pa 2 vietām zemāk. Kopumā Meridiāna 3.komandai
419.vieta
Kopumā varu teikt, ka Jukola bija lieliska un man patika. Ja nekas krasi nemainīsies, tad nākošgad jābrauc atkal. Un šogad noskrietā 121.vieta liek cerības uz to, ka vēl vairāk pastrādājot var ieskriet arī 100niekā vai pat vēl augstāk.
Tā kā raksts tapa ļoti garā laika posmā, tad varu uzrakstīt arī par Vaidavas skrējienu. Šogad arī tas man izdevās labs, jo savu šī skrējiena personīgo rekordu uzlaboju par gandrīz 1,5 minūtēm. sanāca izcīnīt arī 3.vietu V20 grupā un
11.kopvērtējumā, 10.vietu zaudēju pašā finišā.
